Aromaterapija ir slimību profilakses un ārstēšanas metode, izmantojot ēterisko eļļu saturošus augus un no tiem iegūtos produktus.
Aromaterapija iedarbojas uz slimību cēloņiem, nevis sekām. Pareizi izvēlētas ēteriskās eļļas iedarbojas nomierinoši, stimulējoši, tās spēj dziedināt un stimulē organisma aizsargspējas un imunitāti.
Aromaterapija iedarbojas uz slimību cēloņiem, nevis sekām. Pareizi izvēlētas ēteriskās eļļas iedarbojas nomierinoši, stimulējoši, tās spēj dziedināt un stimulē organisma aizsargspējas un imunitāti.
Aromaterapija »Aromterapijas principi:
- Aromaterapijas galvenais mērķis - iekšējā fizioloģiskā un psihosomatiskā līdzsvara atjaunošana cilvēka organismā.
- Galvenais princips - kompleksa pieeja problēmu risinājumiem, psihiskā stāvokļa stabilizācija, psihisko procesu harmonizācija, organisma pašregulējošo procesu aktivizācija un iekšējā garīgā komforta sasniegšana.
- Katrs cilvēks ir individualitāte, tādēļ aromaterapija ir individuāla terapija. Katram no mums ir sava mīļākā smarža, savas atmiņas un asociācijas.
Tā kā aromaterapijā tiek izmantotas tikai un vienīgi tās smaržas, kuras patīk, kuras izraisa pozitīvas asociācijas, katram mums izvēlētās ēteriskās eļļas būs atšķirīgas.
Aromaterapjas efektivitāte ir atkarīga no objektīviem un subjektīviem apstākļiem,- sūdzībām, psiholoģiskiem, klīniskiem, instrumentāliem rādītājiem. Efektivitāte var būt gan pozitīva, gan negatīva. Pie negatīvas efektivitātes jāmaina ēterisko eļļu grupa, devas vai arī procedūras.
Aromaterapijas pielietojums
Aromaterapija kompensē dabisko aromātisko savienojumu trūkumu organismā, - mēs maz lietojam dabiskas garšvielas un dabisku pārtiku.
Aromterapiju lieto:
· vīrusu un bakteriālās saslimšanas, - gripa, bronhīts, angīna, saausktēšanās
· psihiska rakstura traucējumi,- stress, pārpūle, pārslodze, rehabilitācija pēc šoka sitācijām
· psihoemocionālie traucējumi,- neirozes, depresija, trauksme, seksuālas dabas traucējumi
· sākuma stadijā,- ateroskleroze, neirocirkulārā distonija, smadzeņu asisapgādes traucējumi, asinsspiediena disfunkcijas
· radiācijas radītas saslimšanas, imunodeficīts
· sēnīšu un infekcijas saslimšanas
· kosmetoloģiskās problēmas
· asins mikrocirkulācijas traucējumi
· nelabvēlīgas vides ietekme
· novecošanās procesu aizkavēšana
Aromaterapiju nedrīkst pielietot, ja ir:
· ēterisko eļļu nepanesamības pazīmes
· alerģiskas reakcijas no kāda auga un tā ēteriskās eļļas
· augsta alerģiska jūtība, bronhiālās astmas saasinājumi
· grūtniecība ar asu smaržu nepanesamību
· alerģiskas iesnas saasinātā stadijā
Aromaterapijas nepanesības formas:
vietāja nepanesamības formas:
· deguna ejās - deguna aizlikumi, šķaudīšana, asarošana, nieze
· uz ādas - nātrene, apsārtums, nieze, izsitumi
vispārēja nepanesamības formas:
· respiratorā forma - apgrūtināta elpošana, klepus, elpas trūkums
· kardiālā forma - sirds ritma pārsitieni, pamiršana, svīšana, sāpes sirds apvidū
· cerebrālā forma - galvas sāpes, reiboņi, trokšņi ausīs, trīsas
· alerģiskā forma - ādas nieze, alerģiski izsitumi, šoks
· nervu psihiskā forma - aizkaitināmība, agresivitāte, iekšējais diskomforts
Pirms ēterisko eļļu lietošanas obligāti jāpārbauda katras eļļas panesamība!!!
1. vietējo formu pārbauda, uzziežot ēteriskās eļļas un bāzes eļļas maisījumu ( uz 3 pilieniem bāzes eļļas 1 piliens ēteriskā eļļa) elkoņa iekšējā locītavā. 8-24 h šo vietu nedrīkst mazgāt. Ja apsārtuma nav, nav alerģisko reakciju, eļļu drīkst lietot. Ja ir vērojams apsārtums, šo ēterisko eļļu nedrīkst lietot.
2. vispārējo formu pārbauda, ieelpojot eļļu tieši no flakoniņa. Ja vērojamas kādas no augstāk minētām pazīmēm, eļļu nedrīkst lietot!
Smaržu un to kompozīciju veidošanas principi:
..... viss jau sen ir bijis. Smaržvielu lietošana ir tik pat sena kā cilvēce. Senie grieķi saka: kur labi smaržo, tur uz dzīvi apmetas dievi. Visos laikos dažādu kultūru cilvēki centušies radīt sev apkārt patīkamu smaržu, lai uzburtu labsajūtu un radītu gara un miesas harmoniju.
Ēteriskās eļļas ir dabiskas augu valsts smaržvielas, kuras mēs varam izmantot, lai radītu savus individuālos smaržu maisījumus, kas mūs atšķirtu no masveida produkcijas. Tā mēs atkal un atkal no jauna atklājam smalko, dzīvīgo, juteklisko un individuālo.
Visā dabas smaržām ir kopīga pazīme: tās ne vien izraisa hormonālas un funkcionālas pārmaiņas organismā, bet arī skar mūsu dziļāko būtību.
Ožas maņa ir visproduktīvākā no visām cilvēka maņām, tā vada mūs no pirmajiem elpas vilcieniem. Ar katras elpas vilcienu mēs uztveram smaržas un aromātus gan apzināti, gan neapzināti. Ēdiens, mājoklis, automašīna, darba vieta , ..... tas viss rada sajūtas un nosaka mūsu labsajūtu.
Smaržas mēs saožam ar degunu, taču tas nav vienīgais orgāns, kurš uztver smaržas.
· Mums piemīt ožas maņa, kura ietekmē mūsu garīgo aktivitāti, atmiņas, noskaņojumu, jūtas, hormonālo sistēmu un imūnsistēmu.
· Vomeronazālais orgāns uztver smaržas, kuras mēs nevaram saost un noteikt, taču tās var ietekmēt partnera izvēli un pāru attiecības.
· Ar sejas trīszaru nervu mēs sajūtam karstu, aukstu, dzelošu, degošu, utt, un tas palīdz mums izdzīvot.
Ar katru elpas vilcienu smaržvielu molekulas nokļūst uz ožas gļotādas, kad tās sasniedz noteiktu koncentrāciju, gļotāda, līdzīgi elektriskajam impulsam, nodod informāciju dažādām smadzeņu daļām:
- ožas centram, kurš atpazīst impulsu;
- talāmam, kurš apzina impulsu. Tā kā talāms veic hipofīzes vadību, tad smaržas ietekmē arī hormonālās sistēmas darbību;
- limbistiskajai sistēmas, kura nosaka motivāciju, instinktus (bailes, agresiju, seksualitāti) un autonomos dzīvības procesus (gremošanu, vairošanos, sirdsdarbību, asinsspiedienu, elpošanu, vielmaiņu, nogurumu, možumu, ēstgribu utt.);
- limbistiskajā sistēmā integrētajam jūtu centram hipotalāmam, kas atbild paremocijām (bailēm, dusmām, prieku, līdzjūtību), harmonijas izjūtu, simpātijām un antipātijām, vispārējo labsajūtu;
- tad impulss nonāk mūsu atmiņas centrā;
- visbeidzot smadzeņu garozā.
Viena limbistiskās sistēmas daļa vada visu pārējo smadzeņu daļu darbību un ietekmē koncentrēšanās spējas, loģiski pragmatisko un radoši domājošo smadzeņu pusložu aktivitāti utt.
Tādēļ smaržas spēj mainīt dažādus mūsu noskaņojumus un sajūtas, to ietekmē mēs esam priecīgi, nedroši, baiļpilni, dusmīgi, aizkaitināti, mīļi, sajūsmināti, garlaikoti vai kaisles pilni.
Daudzos izstrādājumos, kurus lietojam ikdienā, ir izmantotas sintētiskās smaržas, - zobu pastās, pārtikā, tīrīšanas līdzkļos, apģērbā, utt. Arī sintētiskām smaržeļļām var būt dabiska izcelsme - nafta, taču imitēt auga esenci nav iespējams, turklāt tām nekad nepiemitīs ēterisko eļļu enerģija un informācija, tām nav dzīvības enerģijas.
Dramatiskais alerģiju pieaugums pret ķīmiskiem, neorganiskiem materiāliem aizvien lielākam skaitam cilvēku liedz būt saskarē ar sintētiskāsm smaržām. Ir zināms, ka sintētiskās smaržas lielās devās izraisa stresu, elpas trūkumu, bēgšanas refleksu.
Biolauku speciālisti atklājuši un pierādījuši, ka cilvēka enerģētiskais lauks būtiski samazinās vai pat sabrūk, kad tam pieskaras ar sintētiskām smaržeļļām, vai pat tikai iedodot tās paostīt. Kamēr šī smarža ir telpā, tikmēr enerģētiskais lauks rūk.
Turpretī dabisko smaržu iedarbībā cilvēka enerģētiskai lauks izplešas, cilvēki šo izplešanos novērtē kā patīkamas, pozitīvas izjūtas.
Pirmo reizi vārdu Aromaterapija minēja franču kīmiķis Rene Gattefosse 1907. gadā un nozīmēja smaržu izmantošanu ārtsniecībā (kā zāles).
Viņš atklāja, ka ēteriskās eļļa iesūcas ādā un ar ārpusšūnu šķdruma palīdzību nokļūst asinīs un limfā, kuri tās aiznes tālāk uz citām organisma sistēmām.
Šis process katram indivīdam, kā arī katrai eļļai ir atšķirīgs - iedarbība var ilgt no 1/2 stundas līdz 12 stundām. Eļļas iesūcas ādā dažās minūtēs.
Gattefosse uzrakstīja pirmo moderno laiku grāmatu par aromaterapiju. Pēc nopietna rokas apdeguma, veicot ekperimentus laboratorijā, viņš ievēroja, ka lavandas eļļa lieliski dziedē apdegumus. Īsā laikā roka sadzija, neatstājot rētas. Pirmā pasaules kara laikā, ārstējot karavīrus, viņš atklāja, ka eļļa paātrina ievainojumu sadzīšanu.
Franču ārsts Žans Valnē (Jean Valnet) pētīja ēterisko eļļu īpašības un vēlāk iegūtās zināšanas izmantoja ārstēšanas praksē. Iecienītākā procedūra bija ēterisko eļļu kompreses, jo eļļām ir liela iesūkšanās spēja ķermeņa slimības skartajā vietā. Tā apstrādājot kāda jaunekļa bērnībā gūtās apdeguma rētas, tās ievērojami samazinājās, līdz kļuva gandrīz nemanāmas.
Morī (Maury) kundze interesējās par skaistumkopšanu un dabas medicīnu. Viņa eksperimentēja ar ēteriskām eļļām un izstrādāja aromaterapijas masāžas tehniku. Londonā viņa atvēra aromaterapijas klīniku un lasīja lekcijas.
19. gs. pirmajā pusē ķīmiķi sāka izgatavot ēterisko eļļu ķīmiskās kopijas, kuras gan bija lēta izejviela parfimērijas ražošanai, taču tām nepiemita ārstnieciskais efekts. Vēlāk zinātnieki pievērsās tādiem eksperimentiem ar ķīmiskām vielām, kuru uzdevums bija panākt eļļu ārstniecisko īpašību imitēšanu. Ar laiku šie eksperimenti kļuva tik veiksmīgi, ka pašiem augiem un to ārstnieciskajām īpašībām draudēja aizmirstība.
Produkti pēc iedarbības
- Aromaterapijas galvenais mērķis - iekšējā fizioloģiskā un psihosomatiskā līdzsvara atjaunošana cilvēka organismā.
- Galvenais princips - kompleksa pieeja problēmu risinājumiem, psihiskā stāvokļa stabilizācija, psihisko procesu harmonizācija, organisma pašregulējošo procesu aktivizācija un iekšējā garīgā komforta sasniegšana.
- Katrs cilvēks ir individualitāte, tādēļ aromaterapija ir individuāla terapija. Katram no mums ir sava mīļākā smarža, savas atmiņas un asociācijas.
Tā kā aromaterapijā tiek izmantotas tikai un vienīgi tās smaržas, kuras patīk, kuras izraisa pozitīvas asociācijas, katram mums izvēlētās ēteriskās eļļas būs atšķirīgas.
Aromterapiju lieto:
Smaržu un to kompozīciju veidošanas principi:
- ožas centram, kurš atpazīst impulsu;
- talāmam, kurš apzina impulsu. Tā kā talāms veic hipofīzes vadību, tad smaržas ietekmē arī hormonālās sistēmas darbību;
- limbistiskajai sistēmas, kura nosaka motivāciju, instinktus (bailes, agresiju, seksualitāti) un autonomos dzīvības procesus (gremošanu, vairošanos, sirdsdarbību, asinsspiedienu, elpošanu, vielmaiņu, nogurumu, možumu, ēstgribu utt.);
- limbistiskajā sistēmā integrētajam jūtu centram hipotalāmam, kas atbild paremocijām (bailēm, dusmām, prieku, līdzjūtību), harmonijas izjūtu, simpātijām un antipātijām, vispārējo labsajūtu;
- tad impulss nonāk mūsu atmiņas centrā;
- visbeidzot smadzeņu garozā.
Dramatiskais alerģiju pieaugums pret ķīmiskiem, neorganiskiem materiāliem aizvien lielākam skaitam cilvēku liedz būt saskarē ar sintētiskāsm smaržām. Ir zināms, ka sintētiskās smaržas lielās devās izraisa stresu, elpas trūkumu, bēgšanas refleksu.
Turpretī dabisko smaržu iedarbībā cilvēka enerģētiskai lauks izplešas, cilvēki šo izplešanos novērtē kā patīkamas, pozitīvas izjūtas.
Pirmo reizi vārdu Aromaterapija minēja franču kīmiķis Rene Gattefosse 1907. gadā un nozīmēja smaržu izmantošanu ārtsniecībā (kā zāles).
Viņš atklāja, ka ēteriskās eļļa iesūcas ādā un ar ārpusšūnu šķdruma palīdzību nokļūst asinīs un limfā, kuri tās aiznes tālāk uz citām organisma sistēmām.
Šis process katram indivīdam, kā arī katrai eļļai ir atšķirīgs - iedarbība var ilgt no 1/2 stundas līdz 12 stundām. Eļļas iesūcas ādā dažās minūtēs.
Gattefosse uzrakstīja pirmo moderno laiku grāmatu par aromaterapiju. Pēc nopietna rokas apdeguma, veicot ekperimentus laboratorijā, viņš ievēroja, ka lavandas eļļa lieliski dziedē apdegumus. Īsā laikā roka sadzija, neatstājot rētas. Pirmā pasaules kara laikā, ārstējot karavīrus, viņš atklāja, ka eļļa paātrina ievainojumu sadzīšanu.
Franču ārsts Žans Valnē (Jean Valnet) pētīja ēterisko eļļu īpašības un vēlāk iegūtās zināšanas izmantoja ārstēšanas praksē. Iecienītākā procedūra bija ēterisko eļļu kompreses, jo eļļām ir liela iesūkšanās spēja ķermeņa slimības skartajā vietā. Tā apstrādājot kāda jaunekļa bērnībā gūtās apdeguma rētas, tās ievērojami samazinājās, līdz kļuva gandrīz nemanāmas.
Morī (Maury) kundze interesējās par skaistumkopšanu un dabas medicīnu. Viņa eksperimentēja ar ēteriskām eļļām un izstrādāja aromaterapijas masāžas tehniku. Londonā viņa atvēra aromaterapijas klīniku un lasīja lekcijas.
19. gs. pirmajā pusē ķīmiķi sāka izgatavot ēterisko eļļu ķīmiskās kopijas, kuras gan bija lēta izejviela parfimērijas ražošanai, taču tām nepiemita ārstnieciskais efekts. Vēlāk zinātnieki pievērsās tādiem eksperimentiem ar ķīmiskām vielām, kuru uzdevums bija panākt eļļu ārstniecisko īpašību imitēšanu. Ar laiku šie eksperimenti kļuva tik veiksmīgi, ka pašiem augiem un to ārstnieciskajām īpašībām draudēja aizmirstība.
Produkti pēc iedarbības
Ēteriskās eļļas
Ģimenes ārsts
Нужна помощь: Звоните бесплатно
Нужна помощь: Звоните бесплатно
